Samitā Pekinā Ķīna aicinās 50 Āfrikas valstis pieņemt vairāk tās preču, piemēram, elektriskos transportlīdzekļus un saules paneļus, apmaiņā pret lielākiem aizdevumu un ieguldījumu solījumiem.
Taču desmitiem Āfrikas līderu, kas ieradīsies Ķīnas galvaspilsētā uz šo reizi trijos gados notiekošo pasākumu, var nebūt viegla ēsma. Viņi vēlēsies dzirdēt, kā Ķīna plāno izpildīt neizpildīto iepriekšējā samitā doto solījumu iepirkt preces 300 miljardu ASV dolāru vērtībā.
Viņi arī meklēs garantijas par nepabeigto Ķīnas finansēto infrastruktūras projektu, piemēram, dzelzceļa, kas paredzēts, lai savienotu lielāko Austrumāfrikas reģionu, īstenošanas gaitu.
“Balvu saņems tās valstis, kuras būs rūpīgi izpētījušas pārmaiņas Ķīnā un saskaņos savus priekšlikumus ar Ķīnas jaunajām sašaurinātajām prioritātēm,” sacīja Ēriks Olanders, China-Global South Project līdzdibinātājs.
“Tas ir liels izaicinājums kontinentam, kuram parasti ir ļoti zema informētība par Ķīnu.”
Āfrikas lielākais divpusējais aizdevējs, ieguldītājs un tirdzniecības partneris atsakās no lielu projektu finansēšanas resursiem bagātajā kontinentā, tā vietā dodot priekšroku progresīvo un videi draudzīgo tehnoloģiju pārdošanai, kurās Ķīnas uzņēmumi ir ieguldījuši lielus līdzekļus.
Tā kā Rietumvalstis ierobežo Ķīnas eksportu , Pekinas galvenā prioritāte būs atrast pircējus saviem elektriskajiem transportlīdzekļiem un saules paneļiem – jomām, kurās, kā apgalvo ASV un Eiropas Savienība, tai ir jaudas pārpalikums, – un veidot aizjūras ražošanas bāzes jaunajos tirgos.
Ķīna jau ir sākusi mainīt Āfrikai izsniegto aizdevumu nosacījumus, vairāk līdzekļu atvēlot saules enerģijas ražotnēm, elektroiekārtu rūpnīcām un 5G Wi-Fi iekārtām, vienlaikus samazinot līdzekļus tiltiem, ostām un dzelzceļiem.
Pagājušajā gadā Ķīna astoņām Āfrikas valstīm un divām reģionālajām bankām piedāvāja 13 aizdevumus tikai 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, liecina Bostonas Universitātes Globālās attīstības politikas centra dati, no kuriem aptuveni 500 miljoni ASV dolāru bija paredzēti hidroenerģijas un saules enerģijas projektiem.
Kad prezidents Sji Dzjiņpins ceturtdien atklās devīto Ķīnas un Āfrikas sadarbības forumu, Gambijas, Kenijas, Nigērijas, Dienvidāfrikas Republikas un Zimbabves līderiem viņš, domājams, piedāvās iesaistīties Ķīnas strauji augošajā zaļās enerģijas nozarē.
Sanāksmē piedalīsies arī delegāti no visām Āfrikas valstīm, izņemot Svatini, ar kuru Pekinai nav nekādu attiecību.
Lai izvairītos no tirgus daļas zaudēšanas, Ķīnas ģeopolitiskais sāncensis – Amerikas Savienotās Valstis – ir sākušas uzņemt Āfrikas līderus.
Arī Lielbritānija, Itālija, Krievija un Dienvidkoreja pēdējos gados ir rīkojušas Āfrikas samitus, atzīstot reģiona jauniešu potenciālu un tā 54 vietas ANO.
Tomēr Ķīnas kā finanšu un tirdzniecības partneres lielā nozīme padara tās sanāksmes par daudz lielāku notikumu.